Vecā bobsleja trase, laivu kapsēta, kādreiz slavena sanatorija, spoku pilsētas, pilsdrupas, pamestas muižas un daudz kas cits.
Apmeklējot pamestas vietas, rekomendējam ievērot piesardzību un saudzīgi izturēties pret svešu īpašumu.
Liepājas pilsētas nocietinājuma daļa. Nocietinājumu izbūvēja 20. gadsimta sākumā, lai aizsargātu Liepājas jūras kara bāzi no uzbrukumiem.
⠀
1908 gada novembrī būvniecību atzina par stratēģisku kļūdu, tāpēc nocietinājums tika likvidēts. Līdz 1994. gadam nebija iespējams apmeklēt šo teritoriju – tā bija tūristiem nepieejama. Šobrīd cariskās Krievijas laika nocietinājuma paliekas var apskatīt par brīvu jebkurā laikā.
Irbene ir pamestā armijas pilsēta netālu no Ventspils.
Padomju laikos šeit dzīvoja kosmosa pētīšanas stacijas “Zvezda” darbinieki. Pilsētā bija savs kultūras nams, skola un pasts.
Deviņdesmitajos gados padomju stacijas darbinieki pameta pilsētu, un stacija nonāca Ventspils augstskolas Inženierzinātņu institūta īpašumā.
Pati pilsēta ir pilnīgi pamesta. Šeit var pastaigāties pa tukšām skolas klasēm, ieskatīties dzīvokļos, kuros kādreiz dzīvoja padomju virsnieki.
Ja jums patīk pamesto vietu atmosfēra, iesakam iebraukt Irbenē pa ceļam uz Ventspili vai uz Ventspils radioteleskopu.
Kapsēta radusies 1960. gados, kad Padomju armija nolēma ierobežot zvejniecību piekrastes rajonā. Tas noveda pie iedzīvotāju skaita samazināšanās piejūras ciematos. Laivas tika pamestas piekrastes kāpās. Šobrīd tās pakāpeniski apaug ar mežu.
“Tilts uz nekurieni” tika uzbūvēts 1940. gadā, dzelzceļa līnijas Tukums – Kuldīga būvniecības laikā. Taču dzelzceļa būvniecība netika pabeigta, bet tilts tā arī palika vientuļi stāvam lauka vidū.
2008. gadā tilts tika iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā “Neparastais kultūras mantojums”.
Kādreiz slavens ārstniecības kūrorts ar sēra avotu šobrīd atrodas pilnībā pamestā un bēdīgā stāvoklī.
Skaists vecs parks, ainaviska upīte un pamestas, apzīmētas ēkas ar izsistiem logiem. Šobrīd šī vieta ir populāra pamestu vietu cienītāju un vietējo pusaudžu vidū.
Galvenajā ēkā ar kolonnām kādreiz atradās ārstniecisko procedūru vannas. Šobrīd ir redzamas vien vannu, dušas telpu un baseinu paliekas. Daudzstāvu ēkā logi ir aiznagloti ar dēļiem, tāpēc iekšā valda pilnīga tumsa.
Kamaniņu trase tika uzbūvēta 1978. gadā pēc slavenā Latvijas kamaniņu braucēja Rolanda Upatnieka iniciatīvas. Tā atrodas netālu no Murjāņu sporta ģimnāzijas, Lojas upes krastā.
Šobrīd trasei ir daži defekti, taču teritorijā ir saglabājušies vairāki vecie trenažieri un cits sporta inventārs.
Pamestas 19. gadsimta dzirnavas pie Vaives upes. Dzirnavu aizsprostu pārrāva plūdi 1998. gadā, un tagad vietā, kur ir slūžas, nepārtraukti plūst ūdenskritums.
Tuvējā teritorijā ir gleznainas dabas vietas — mazas alas, klintis un mežs.
Vecgulbenes muiža jeb Baltā pils, rotāta ar daudzām skulptūrām un mākslinieciskiem ornamentiem – viens no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Neorenesanses stila muiža tika uzbūvēta 1763. gadā. Vēlāk, 1859. gadā, Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs papildināja ēku ar sānu korpusiem, četrstāvu torni ar skatu laukumu un nelielu divstāvu torni.
Baltā pils tika nodedzināta 1904. gadā. Ugunsgrēka laikā nodega liela daļa ēkas, interjers un augstais tornis tika nopostīts gandrīz pilnībā. Vēlāk pils tika daļēji atjaunota, bet Otrā pasaules kara laikā tā atkal tika sagrauta.
Pamesta raķešu bāze – kādreizējais PSRS armijas objekts ar tukšām ēkām, raķešu angāriem, pazemes bunkuriem, milzīgām noliktavām un palaišanas laukumiem. Vieta ir unikāla arī ar to, ka te tika nogādāts demontētais piemineklis – Ļeņina galva. Padomju laikā tas atradās Alūksnes centrālajā laukumā.
Teritorijā tiek rīkotas ekskursijas ar gidu.
Lāzberģa muiža (jeb Fianden) pirmo reizi rakstos minēta 16. gadsimtā. Tolaik tās īpašnieks bija bruņinieks Buholcs. 1798. gadā muižu atpirka barons Johans Gotlībs fon Volfs.
1950. gados pilī atradās kultūras nams, bet vēlāk – dzīvokļi un noliktava.
Šobrīd ēka ir sagrautā stāvoklī. Ir saglabājies tornis un neliela fasādes daļa.
Kuprava – vismazākais pagasts Latvijā, kur 2015. gadā savu dzīvesvietu bija deklarējuši vien 405 iedzīvotāji. Patiesībā to skaits ir vēl mazāks, jo faktiski cilvēki šeit nedzīvo.
Kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, 1992. gadā vietējā cauruļu ražošanas rūpnīca tika slēgta. Tāpēc liela daļa iedzīvotāju palika bez darba un bija spiesta pamest savu pilsētu.
Šobrīd pamestā, pussaugrautā stāvoklī atrodas ne tikai rūpnīca, bet arī daudzas dzīvojamās mājas. Tādēļ Kuprava tiek dēvēta par spoku pilsētu.
Preiļu muižas komplekss ar vienu no skaistākajiem parkiem Latvijā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Romantiskas ainavas dārza formu, kas ir saglabājusies līdz pat mūsdienām, šis parks ieguva 19. gadsimta vidū. Agrāk šeit bija vairāk saimniecības ēku, skulptūru, ziedu tiltiņu, tējas namiņu un lapeņu ar izsmalcinātām mēbelēm.
Šobrīd parka centrā esošā dīķa krastā var apskatīt neogotisma stilā būvētā staļļa drupas.
Papildus stallim un pilij no saimniecības ēkām vēl ir saglabājušies vārti ar smailām arkām, vārtsarga māja un kapela. Pils nesen tika atjaunota – 2015. gadā. Vēl aizvien tiek veikti restaurācijas darbi.
Asimetriskas formas pils ar tornīšiem, nelielu balkoniņu, kuru balsta kolonnas, izvirzītām kāpnēm un konstrukcijām uz jumta. Šo vietu ne velti dēvē par vienu no skaistākajām Latvijas 19. gadsimta muižām. Nav iespējams tai nepievērst uzmanību. Tajā savijas renesanses, klasicisma un viduslaiku stila elementi, veidojot kaut ko unikālu.
Pils tika uzbūvēta laika posmā no 1890. līdz 1892. gadam pēc Daugavpils galvenā arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Pils piederēja Augustam fon Etingenam.
Diemžēl pils interjers nav saglabājies, saimniecības ēkas un palīgēkas atrodas nolaistā stāvoklī.
Pieeja var būt slēgta, jo pils atrodas bērnu nama teritorijā.
Informāciju sagatavoja Juliana Iļjina (Facebook: Places to travel in Baltic States; Instagram: jusjka)
